Kā šeit nokļūt

No Rīgas, protams, tiešā reisa nav, var lidot ar Turkish Airlines caur Stambulu vai pat vēl labāk, ar Brussels Airlines no Briseles. Svarīgi zināt: Latvijas pilsoņiem, ierodoties Gambijā, nav vajadzīga vīza, taču lidostā, gan ielidojot, gan izlidojot, jāsamaksā ap 20 eiro liela nodeva. Foto: Banjul Airport.

Nauda un cenas

Gambijas nauda ir dalasi, attēlā redzamais divsimtnieks ir apmēram 2,5 līdz 3 eiro. Desmit dalasi ir nepilni 15 eirocenti. Naudas zīmes patiks putnu vērotājiem, attēlā redzamais ir divpiešu frankolīns. Par 150 dalasiem krogā var nopirkt alu, par 400-500 dalasu Senegambia restorānā pietiks gana lielai maltītes porcijai.  Jāņem vērā, ka ar bankomātiem Gambijā ir slikti. Kaut arī tie ir pieejami daudzviet, var nedarboties, var nebūt naudas, ja ir, vienā izmaksā bieži var izņemt tikai 2000 dalasu, ap 30 eiro, un par katru reizi banka iekasē dažu eiro komisiju. Tāpēc jau mājās ieteicams sarūpēt skaidro naudu, ko samainīt Gambijā pret dalasiem - banku un maiņas punktu ir pietiekami.

Vakcīnas un slimības

Lai ierastos Gambijā, nekādas potes nav vajadzīgas. Dzeltenā drudža sertifikātu var prasīt, ja ierodaties no šīs slimības apdraudētas teritorijas, bet tāda nav ne Eiropa, ne Turcija. Daudzi jautā par malāriju. Var lietot profilaksei zāles, piemēram, Lariam (1 tablete nedēļā).

Es dzīvoju Āfrikā trešo gadu, bet zāles nelietoju un neslimoju, kaut gan odi reizēm ir dzēluši. Var lietot atbaidīšanai losjonus. Foto: Pexels

Valodas un tautas

Gambijā oficiālā valoda ir angļu, un to pamatā arī visi pārvalda. Valsts lielākā tauta ir Mandinka, seko Wolof un Fula, bet kopā ir astoņas galvenās ciltis. Katrai ir sava un visai atšķirīga valoda, savas kultūras īpatnības, bet visi dzīvo cits citam līdzās, var būt saprecējušies un vienā ģimenē būt pat trīs cilšu pārstāvji. Attēlā - Mariama mūsu kāzu otrajā dienā Mandinka tautastērpā.

Kultūras īpatnības

Gambija ir musulmaņu valsts, par 96 procentiem, taču ar kristiešiem sadzīvo labi. Gan laicīgā, gan garīgā vara uzsver reliģisko toleranci un to, ka Dievs visiem ir viens. Tūristiem, protams, ir svarīgi atcerēties, ka jāizturas pret reliģiju ar pietāti. Izklaides rajonos var justies visai brīvi, kopumā Gambijas ielās sievietes nikābos ir mazāk nekā ar kailiem pleciem. 

Gambijā jūs aizmirsīsiet visu to, ko varbūt esat domājuši par sievietes lomu islāmā. Šeit mūsu māsas drīkst gan strādāt, gan mācīties, gan kopt savu skaistumu un pat pacelt balsi uz vīru. Tāpēc tikai retais apņem vēl vienu sievu, kur nu vēl visas atļautās četras - iedomājieties, kas notiek, ja sakaitina visas. Gambijas prezidents gan pamanās sadzīvot ar divām pirmajām lēdijām. Attēlā - musulmaņu dievkalpojums lielajos Tabaski jeb upurēšanas svētkos. 

Ko ēst un dzert

Noteikti nobaudiet fufu - Rietumāfrikā iecienītu putru ar asu mērci un mazliet gaļas. Var gadīties, ka iegaršojas! Protams, var ēst tikai viesnīcā un tūristu restorānos, tā arī gandrīz neuzzinot, kas ir afra, dodoma un citi vietējie ēdieni. Bet nevajag bīties, arī no vietējā street food ne.

Kaut gan Gambija ir musulmaņu valsts, alkohola ierobežojumi te ir pat maigāki, nekā daudzviet Eiropā. Grādīgos dzērienus gan nepārdod katrā veikalā, bet, ja pārdod, tad bez laika ierobežojuma, kamēr vien tirgotava strādā. Protams, ir vecuma cenzs - 18 gadi, un pie stūres nulle promiļu. Gambijā arī ražo alu, attēlā redzamo Goldfinch. Tā angliski sauc vienu no Eiropas skaistākajiem putniem, cigli jeb dadzīti, kas sastopams arī Latvijā. Gambijā, starp citu, nē, tikai uz alus etiķetes.

Transports, ceļi un bezceļi

Kaut gan ēzeļu vilkti rati Gambijā ir pavisam parasts transporta veids, pamatā tomēr pārvietojamies ar motorizētiem spēkratiem. Autobusa biļete vietējās nozīmes maršrutos maksā ap 15 eirocentu, taču tikai dzimis un audzis vietējais spēj saprast, kur kā nokļūt. Man šī nojausma vēl tikai rodas, jo pasažieru "mikriņiem" nav maršrutu numuru, ne nosaukumu, bet tikai "iekšārāvēji"- konduktori. Ir pieejami taksometri, lētākie ir dzelteni, dārgākie zaļi. 10 kilometru brauciens izmaksās ap 9 eiro. Ar mūsu starpniecību var nolīgt desmitvietīgu busiņu par 75 eiro uz visu dienu, no rīta līdz pat vakara tumsai. Lielās šosejas ir visai labas, ceļi starp mājām - kā jau Āfrikā.  

Sakari ar pasauli

Gambijā darbojas gan WhatsApp, gan Facebook un Messenger. Viesnīcās pieejams Wi-Fi. Jau lidostā var nopirkt arī vietējo SIM karti ar interneta pieslēgumu. 

Africell piedāvā 1GB par 130 dalasiem (1,60 eiro) uz 45 dienām, 10GB par 950 dalasiem (12 eiro) uz 60 dienām. Qcell cenas ir līdzīgas.