Gambijas piekraste gar Atlantijas okeānu stiepjas ap 80 kilometru garumā. Šeit ir rosīgas, ļaužu pilnas pludmales ar krodziņiem, un ir vietas, kur tikpat kā nav cilvēku.
Novērtē Gambijas amatnieku meistarību! Senagambia, Brikamas un citi tirgi pārsteidz ar šejienes meistardarbiem. Tādas pludmales somas, krāsainas kleitas un krekli, darinājumi no koka, bungas un daudz kas cits Latvijā nopērkams nebūs. Un cenas ir samērīgas, turklāt vēl var pakaulēties - tas pieder pie lietas.
Kačikalli svēto krokodilu dīķis – šeit Bakau centrā ap 16 km no Bandžulas mīt ap 100 krokodilu, un liela veiksme gaidot, ja izdodas ieraudzīt baltu reptili. Drosmīgākie var krokodilus pat aptaustīt. Katru rītu tos labi pabaro ar zivīm, tāpēc tūristus neēd. Šeit ir arī muzejs, veltīts Gambijas etnogrāfijai un vēsturei. Pēc leģendas, šo svētnīcu Mandinka cilts Bojang ģimenei, Bakau ciema dibinātājiem, pirms vairāk nekā 520 gadiem piešķīra valdnieka māsa Kačikalli.
Gambijā mīt sešas primātu sugas, un divas no tām var redzēt Bijilo mežā - sarkanos kolobosus (attēlā) un zaļos vervetus. Šie mērkaķi ir neticami pieklājīgi - labprāt ēd banānus un zemesriekstus, ko šeit var nopirkt, bet cienastu pieņem kā labi audzināti radījumi. Jā, tie var uzkāpt jums uz pleciem un pat galvas, bet bez agresijas.
Un nebīsties, mēs ne tikai ievedīsim, bet arī izvedīsim. Varbūt dāmas būs jau tērpušās košās afrikāņu kleitās un kungi - jaunos kreklos.
Jūs uzzināsiet, kas ir garšīgie benachin rīsi, kā garšo afra - grilēts jērs, akara pupas un daudz kas
cits. Tam visam lieliski ir piedzert klāt vonjo, gambiešu limonādi, ko vāra no hibisku ziedpumpuriem.
Gambijas putnu sarakstā ir 621 suga. Šeit ir pieejami profesionālu, zinošu putnu gidu pakalpojumi, un arī es varu daudz ko parādīt un pastāstīt, jo dabas foto ir mans vaļasprieks. Pat tikai piecu minūšu gājienā līdz veikalam var laimēties redzēt zaļos meža pupuķus, rosīgos nektārputnus, bet Gambijas nacionālais putns - sarkanknābja degunragputns - var klauvēt pie loga. Bez jokiem! Attēlā - zilkrūšu zivju dzenis, viesis mūsu pagalmā.
Uzzini, ko un kā mācās skolā Gambijā. Deviņas klases, vairāk nekā 70 bērni. Direktore Esteres kundze personiski visu izrādīs un izstāstīs.
Tikai mēs piedāvājam apciemot marabout - Gambijas dziednieku, kurš apgalvo, ka spēj ielūkoties nākotnē, dziedināt, sarūpēt veiksmi biznesā, mīlestībā, ceļojumā.
Te var doties ar laivām pa mangrovēm, sastapt tautas dziednieku, kurš pastāstīs par šejienes džungļu aptieku - ārstniecības augiem, riskēt nobaudīt palmu vīnu, ieturēties vietējā restorānā ar tradicionālajiem ēdieniem un pievienoties dejai ar ļaudīm no tuvējā ciemata.
No šejienes sākās daudzu afrikāņu sāpju ceļš - No Rietumāfrikas vairāk nekā 17 miljonus aizveda verdzībā uz plantācijām Amerikā, un Kunta Kinteh sala bija viens no "loģistikas punktiem". Gūstekņi drīkstēja mēģināt bēgt - ja spētu nopeldēt trīs kilometrus līdz krastam... Pirmie šeit ieradās portugāļi 1456. gadā, kas šeit apbedīja kuģojuma laikā mirušo biedru Endrjū jeb Andreju. Viņa vārdā arī salu nosauca, bet turpmākajos gadsimtos saimnieki mainījās ne reizi vien. Par Kurzemes hercogistes koloniju Gambijā daudzi ir dzirdējuši, un no 1651. līdz 1660. gadam tai piederēja šī sala. Biznesa plāns cita starpā paredzēja Rietumāfrikā "iegūt" vergus un vest uz otru koloniju, Tobāgo Karību jūrā, kur atradās cukura plantācijas. Nākamie saimnieki bija holandieši, tad briti, pēdējie arī pielika punktu vergturības biznesam. Gadsimtiem ilgi šī bija Džeimsa sala, kā nosauca briti, līdz 2000. gadā to pārdēvēja Kunta Kinteh vārdā. Viņš ir Mandinka leģendas varonis, apmēram 1767. gadā pārdots verdzībā, aizvests uz Ameriku un kļuvis par simbolu pretošanās garam un cilvēka cieņas saglabāšanai.
.
Un aizmirstiet visu, ko esat domājuši par dzīvi musulmaņu valstī! Jo mēs esam afrikāņi, un mēs protam priecāties!
